Istoria Repitisaun: Rekrutamentu Konjunta ba Militar ho Polísia

Istoria Repitisaun: Rekrutamentu Konjunta ba Militar ho Polísia post thumbnail image

Iha loron 18 Outubru 2021, Ministru Defeza halo enkontru ho Primeiru Ministru husu Governu nia orientasaun kona-bá polítika rekrutamentu kandidatu foun ba FALINTIL – Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) no ba  Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) iha 2022. Intensaun husi rekrutamentu konjunta ne’e membru F-FDTL no PNTL iha valor no prinsípiu hanesan, kuda fiar no respeitu ba malu ho amizavel. Ezersisiu nivel jeral no depois ba iha espesifiku sira sei fahe ket-ketak.

Fundasaun Mahein (FM) nia observasaun dezde Ministru Defeza asumi nia kna’ar nu’udar Ministru Defeza no Ministeriu interior interinu, governu hakarak  halo rekrutamentu ba deit membru F-FDTL depois transfere ba PNTL. FM hare katak planu ida ne’e ladun hapar ho PNTL nia misaun ne’ebe preve iha konstitusaun RDTL. FM rekuinhese duni presiza halo  konsolidasaun amizade entre membru husi instituisaun Forsa Armada no PNTL atu evita kompetisaun no halakon ego institusional ne’ebé bele implika ba prestasaun kna’ar iha terinu, nune’e mos hases hanesan krize 2006. Maibe FM mos preokupa liutan katak labele iha dominasaun ka militaristika institusaun PNTL.

Instituisaun F-FDTL ho PNTL iha diferensia  misaun ho responsabilidade. F-FDTL nia misaun klaru ba defeza nasional ka ameasas eksterna, iha sorin seluk, PNTL hatan ba seguransa nasional internalmente ho karakter polisiamentu komunitariu. Kultura ida ne’e dezenvolve ona dezde PNTL hari’i ho nia lei organika ne’ebé pasa iha 2004 no halo revizaun dahuluk iha 2009, PNTL investe ona ba polisiamentu komunitariu atu hari’i polísia ida ne’ebé besik liu ba komunidade, halo servisu hamutuk ho komunidade, no resposta atuasaun sira iha komunidade ho aproximasaun dialogu komunitariu.

Fundasaun Mahein nia preokupasaun maka Timor-Leste bele halo repetisaun istoria ba kazu rekrutamentu konjunta ba autor Judisial nia iha tinan hirak liu ba. Rekrutamentu konjunta ba autor Judisial ne’ebe rezulta valor a’as maka hetan seleksaun  sai Juiz, no valor natón ba iha Prokuradoria no valor ladun natón ba iha Defensoria. Ho esperensia ida ne’e, FM bele atensipadamente halo espekulasaun katak refere ba opiniaun rekrutamentu konjunta ba F-FDTL ho PNTL mos bele hanesan ho kazu prosesu rekrutamentu ba autor Judisial sira, nune’e valor boot nia hetan ba pozisaun vaga F-FDTL, no valor lanatón ba vaga PNTL. Se ida ne’e maka akontese entaun Governu hahu ona  soran instituisaun rua ne’e antes halo rekrutamentu.

Husi esperensia iha leten ne’e, talves sai lisaun signifikativu atu Governu bele kria ona kaderneta PNTL / PNTL White Paper hodi sai matadalan ba rekrutamentu. Tamba seidauk iha kaderneta PNTL, maka fó marjen ba polítiku sira ne’ebé hakarak forma Polísia – Militar tuir sira nia hakarak. FM mos hakarak husu ba Governu atu kria estudus ida para bele gia ba implementasaun rekrutamentu konjuta sai posivel signifikativu ou seidauk bele.

Ezemplu husi nasaun barak halo rekrutamentu Polísia ba veteranu militar sira. Dala barak ne’e diak tamba veteranu militar sira iha desiplina maka’as no profesionál liu tamba iha esperensia hosi treinamentu militar durante sira ativu, maibe mos iha lamentasaun barak hosi komunidade tamba durante sira asumi hanesan polísia, veteranu militar ne’e maka involve iha infrasaun barak liu duke polísia sivil puru, tamba ego no karakter sira ne’ebé durante sira iha militar kontinua domina iha sira nia atitude, entaun sai influensia boot ba sira nia prestasaun serbisu. Polísia hosi eis militar ne’ebe rekruta ba iha Polísia deit sai problematiku, sa tan governu hakarak halo rekrutamentu konjunta no halo treinamentu konjunta ba autor instituisaun rua ne’ebé misaun lahanesan. FM deskonfia karik iha duni rekrutamentu konjunta ba institusaun rua, maka dala ruma konklusaun sira hanesan tuir mai ne’e bele akontense:

  1. Kandidatu sira ne’ebé maka valor as sei hetan vaga ba Militar no ida valor natón ba vaga Polísia;
  2. Hosi valor teste ne’ebé hetan durante rekrutamentu sei kria ego boot ba valor a’as, hodi ladun konsidera diak ba nia maluk sira ne’ebé valor natón ba vaga polísia;
  3. Kandidatus sira ne’ebé hetan ba vaga PNTL sei ladun fiar-an, tamba valor natón ne’e mos iha influensia ba sira nia fiar-an;
  4. Psikolojikamente Militar hare nia-an superior liu no hare PNTL fraku.

Konklusaun balun ne’ebé afavor ba rekrutamentu konjunta:

  1. Relasaun polísia – militar sei diak liu, tamba iha ona amizade diak hosi prosesu rekrutamentu;
  2. Militar sira iha koñesementu kona-bá polisiamentu nia diak liu, tantu iha tempo paz bele ajuda polísia ba asuntu seguransa internal balun.

Husi konklusaun ne’ebé FM rejista iha ne’e, maka FM kontinua suporta mekanizmu rekrutamentu ne’ebé durante ne’e aplika, to hein ba kriasaun kaderneta PNTL kompletu. Tamba dadaun ne’e sistema rekrutamentu F-FDTL ne’e la’o diak, ne’ebé foin rezulta ba 600 pesoas ne’ebé iha hela prosesu rekrutamentu iha Metinaro,  tan ne’e maka husu governu mos kontinua utuliza mekanizmu atual ne’e ba rekrutamentu PNTL.

Leave a Reply

Your email address will not be published.

Related Post